Wilo Inovāciju konference Maskavā

Wilo Inovāciju konference 2019, Maskavā

Maskavā 2019.gada 12.septembrī Wilo Inovāciju konference pulcēja vairāk, nekā 200 augsta ranga viesus no rūpniecības nozares un arī politikas. Kā Wilo grupas prezidents un arī kā Vācijas Austrumu biznesa asociācijas izpildkomitejas loceklis, Olivers Hermess sveica goda viesus: -bijušo Vācijas Federālās Republikas kancleru Gerhardu Šrēderu, Krievijas Centrālās bankas prezidenti Elvīru Nabiullinu, un Eirāzijas Ekonomiskās savienības priekšsēdētāju Tigranu Sargsjanu.

Pasākuma centrālās tēmas bija starptautiskās rūpniecības politikas nākotne un Krievijas un Centrālāzijas, kā ekonomiskā un kultūras tilta starp Āziju un Eiropu, nozīme.

Konferencē Olivers Hermess uzsvēra rūpniecības politikas nozīmi, minot dažas no nesen publicētām rūpniecības stratēģijām, piemēram, iniciatīvu "Made in China 2025" par redzējumu ekonomikas dažādošanai Tuvajos un Centrālajos Austrumos. Īpaša uzmanība tika pievērsta šībrīža ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, ar kuriem rūpniecība saskaras arvien biežāk. Tika apspriesti arī starptautiskās tidzniecības konflikti, piemēram, konflikts starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Ķīnas Tautas Republiku.

Krievijas Centrālās bankas prezidente Elvīra Nabiullina sniedza pārskatu par pasaules ekonomikas attīstību un iepazīstināja ar Krievijas fiskālo stratēģiju. Pateicoties valdības virzītajai Krievijas ekonomikas dažādošanai un izdevīgajam ģeogrāfiskajam novietojumam, Krievijai būs centrālā loma visā Eirāzijas reģionā kā inovāciju virzītājspēkam un tā kļūs pievilcīgāka ārvalstu investīcijām. Šobrīd īpašs investīciju pieaugums tiek novērots no Āzijas reģiona.

Bijušais Vācijas Federālās Republikas kanclers Gerhards Šrēders gadiem ilgi ir strādājis, lai stiprinātu Vācijas un Krievijas attiecības. Savā uzrunā viņš pauda nepieciešamību pēc ciešāka dialoga starp abām valstīm.

Ne tikai Krievija, bet arī Eirāzijas Ekonomiskā savienība, kā apvienība, iegūst stratēģisku nozīmi pasaules tirgos. Eirāzijas ekonomiskajā savienībā ietilpst Armēnija, Baltkrievija, Kirgizstāna, Krievija un Kazahstāna. Eirāzijas Ekonomiskās savienības izveidošana ir paplašinājusi mazāko valstu iespējas, jo šīs valstis var piedalīties lēmumu pieņemšanā pārvaldes institūcijā, kura kopumā parstāv 180 miljonus iedzīvotāju.

" Mūsu ekonomikas ietekme pieaug. Mēs esam parakstījuši daudzus memorandus ar pasaules valstīm, lai uzlabotu tirdzniecību. Diemžēl dialoga trūkums starp Eirāzijas Ekonomisko savienību un Eiropas savienību ir ietekmējis starptautiskās tirdzniecības attiecības, ka rezultatā Eirazijas Ekonomiskā savienība attiecīgi ir pievērsusies attiecību stiprināšanai ar Āzijas un Klusā okeāna reģionu. Taču mēs joprojām esam atvērti dialogam ar visiem saviem partneriem, arī ar Eiropas savienību." - tā Tigrans Sargsjans, Eirāzijas Ekonomiskās savienības priekšsedētājs.

Konferences noslēgumā dienas diskusiju iespaidu rezultatā Olivers Hermess uzrunāja klātesošos: "Globalizācija, globālie tīkli un brīvā tirdzniecība ir novedusi pie izaugsmes pasaules ekonomikā. Tagad, pēc šiem uzplaukuma gadiem, pasaules ekonomika saskaras ar pieaugošu nenoteiktību. Rodas iespaids, ka nozarei, it īpaši Eiropā, nav drosmes cīnīties ar šo nenoteiktību. Esmu pārliecināts, ka šodienas Inovāciju konference ir nodrošinājusi ideālu platformu, radot jaunus impulsus kopīgām nākotnes stratēģijām".